Laistīšanas sistēmas

Ierīkojot automātiskās laistīšanas sistēmas, izmantojam firmas "Hunter" izstrādājumus; dodam  divu gadu garantiju.

Dārza automātiskās laistīšanas sistēmas pilnībā atbrīvo Jūs no rūpēm par dārza laistīšanu. Tās ir gandrīz nemanāmas, jo tiek ieraktas zemē. Līdz ar zemes līmeni vai mazliet zemāk atrodas laistītāji, kas nolaista konkrētu teritoriju, un vārstu kastes ar vākiem. Vadības bloku var novietot saimniecības ēkā vai garāžā, kā arī tas var atrasties ārā.

Ieguvumi uzstādot automātisko laistīšanas sistēmu - laika un ūdens ekonomija; uzlabojas zāliena, koku, krūmu, puķu u.c. augšana un ziemcietība.

Darba uzsākšanas laiku un laistīšanas ilgumu nosaka neliels dators, kurš noteiktā laikā dod signālu elektromagnētiskajam vārstam. Tas atver ūdens padevi līnijai ar laistītājiem, kuri padotā ūdens spiediena dēļ paceļās virs zemes un uzsāk laistīšanu. Kad datorā uzstādītais laistīšanas laiks ir pagājis, vārsts aizveras, ūdens padeve tiek pārtraukta un laistītāji nolaižas atpakaļ zemē. Laistīšanas sistēmu var aprīkot ar lietus sensoru. Lietus sensoram ir regulējams uztveres jutīgums - kad nokrišņu daudzums sasniedz ieregulētā jūtīguma robežu, sensors dod signālu vadības blokam, kas laistīšanas sistēmu uz noteiktu laiku atslēdz, bet vēlāk atkal ieslēdz.
Tā kā parasti nav iespējams nodrošināt pietiekamu ūdens daudzumu dārza aplaistīšanai vienā reizē, dārzs tiek sadalīts laistāmajās zonās - visi laistītāji tiek sadalīti pa grupām (līnijām), un katru grupu kontrolē savs elektromagnētiskais vārsts. Šie vārsti atrodas vārstu kastēs, kas ir ieraktas zemē līdz ar zemes līmeni. Vārsts saņem signālu no sistēmas vadības bloka un attiecīgi vai nu atveras, vai aizveras. Parasti vienlaicīgi darbojas tikai viens vārsts, aplaistot vienu dārza zonu. Kad vadības bloks aizver pirmo vārstu, tad tiek atvērts nākamais un tā zonu pēc zonas tiek aplaistīts viss dārzs.
Ir iespējams uzstādīt arī attālināti - no datora vai viedtālruņa - vadāmu laistīšanas sistēmu.

Izmaksas atkarīgas no teritorijas aplaistīšanai nepieciešamo laistītāju skaita. Ja laistāmajai teritorijai ir liela, regulāra taisnstūra vai kvadrātveida forma, izmaksas būs būtiski mazākas, nekā laistāmajai teritorijai, kas sastāv no daudziem maziem gabaliņiem. Laistītājus var izvietot tā, ka viena laistītāja aplaistītā platība īpaši nepārklājas ar citu laistītāju aplaistītajām platībām. Tomēr šajā gadījumā pastāv liela varbūtība, ka kādā vietā laistītājs dārzu neaplaistīs pietiekami. Īpaši tas būs redzams ilgštoša sausuma laikā. Tādēļ ļoti vēlams, lai ūdens strūkla no viena laistītāja aizsniedz līdz otram laistītājam. Izmaksas ir lielākas, bet tiek nodrošināta kvalitatīva laistīšana. Vēl izmaksas ir atkarīgas no laistīšanai pieejamā ūdens daudzuma - spices (vai dziļurbuma) un sūkņa ražības. Jo mazāks ūdens daudzums ir pieejams, jo lielāks laistīšanas līniju skaits ir nepieciešams - līdz ar to ierīkošana sadārdzinās.

Uzstādīšana jāsāk ar ūdens pieslēguma vietas ierīkošanu. Pieslēgums apdzīvotās vietas ūdensvadam nederēs, jo ūdens laistīšanai izmaksātu pārāk dārgi. Ūdeni ideālā variantā ņem no blakusesošas ūdenskrātuves (ezera, upes, liela dīķa), vai arī no spices vai urbuma. Ja ūdens tiek ņemts no spices vai urbuma, pirms laistīšanas sistēmas projektēšanas jānomēra, cik litrus ūdens no spices vai urbuma ir iespējams iegūt. Ja spice vai urbums tiek ierīkoti no jauna, parasti pieejamo ūdens daudzumu uzreiz pēc darbu pabeigšanas nomēra to uzstādītāji. Ja tomēr nav īstas skaidrības, tad spicei jāpievieno ūdens sūknis un ar hronometra palīdzību jāuzmēra, cik ilgā laikā tiek piepildīts, piemēram, 10 litru tilpuma spainis.

Automātisko laistīšanas sistēmu vislabāk ierīkot ir pirms zāliena sēšanas, lai zālienā vairs nebūtu jārok tranšejas. Tomēr arī tad, ja Jums zāliens jau ierīkots, rokot tranšejas var uzmanīgi noņemt velēnu un pēc tam to uzlikt atpakaļ.