Dekoratīvās graudzāles

Ziemcietes dārzā ienes dažādību. Pavasarī tām veidojas lapas, ziedi, vēlāk sēklas un rudenī tās atkal sāk ieziemoties. Šajā ikgadējā veģetācijas ciklā, ziedēšanas laiks, diemžēl, ir samērā īss, tāpēc kombinējot augus, liela vērība būtu jāpiešķir arī lapojumam. Ir svarīgi atcerēties, ka dārzam ir labi jāizskatās gan pavasarī, gan vasarā, gan vēlu rudenī, tāpēc krāšņi ziedošās ziemcietes, dekoratīvos krūmus, mūžzaļos skujeņus, mēs droši varam kombinēt kopā ar dekoratīvajām graudzālēm, kuras ar katru gadu vairāk un vairāk ienāk mūsu dārzos. Pateicoties to dažādajām formām, ziedu un lapu struktūrām, tās ir izmantojamas jebkurā dārzā.

Līdz šim, veidojot akmensdārzus, graudzāles ir maz izmantotas, lai gan viņām tur varētu atvēlēt īpašu vietu. Tās labi atdala un izceļ daudzveidīgās ziemcietes (piem., paklājveida no cerveida ziemc.).

 

Vislabāk graudzāles ar saviem pudurīšiem izcelsies laikā, kad lielākā daļa ziemciešu vairs neziedēs. Tā pat kā ziemcietes, arī stādot graudzāles, jāņem vērā to augšanas apstākļi un prasība pēc gaismas. Atklātā saulē varētu stādīt dažādas auzenes, kas veido dažāda lieluma un nokrāsas gan zaļus, gan zilus blīvi augošus pudurīšus (piem., Festuca amethystina, F. valesiaca, F. glauca, F. scoparia), dažas no grīšļu sugām (piem., Carex ornithopoda, C. comans bronze form, kas izceļas ar savu neparasto un izteiksmīgo brūno lapu toni), kelerijas (Koeleria), stīpas (Stipa). Noēnotākā vietā labi iederēsies zemzālīte (Luzula nivea, L. sylvatica), grīslis (Carex sidoracea) un donis (Juncus filiformis).

Arī viršu dārzos starp agri ziedošajām ērikām un vēlu ziedošajiem viršiem, kā arī starp rododendru augiem un mūžzaļajiem skujeņiem, savu vietu atradīs graudzāles. Viršaugu sabiedrībā labi iederēsies – dažādas auzeņu, grīšļu, keleriju un stīpu šķirnes. Augstākas formas pudurus ar dekoratīvām ziedu vārpām un skarām veidos ciņu smilga (Deschampsia caespitosa), dimanta zāle (Calamagrostis brachytricha), austrāliešu zāle (Pennisetum alopecuroides). Lielu un skaistu efektu graudzāles dod pēc rasas vai pēc lietus, jo smalkajās, adatveidīgajās vai nokarenajās lapu formās un ziedu skarās uzkrājas simtiem smalku ūdens lāsīšu, kas vienaldzīgu neatstās nevienu.

Graudzāles pielieto arī kā zemsedzes augus, veidojot klājienus gan pilnīgi atklātā vietā, gan noēnotā vietā. Taču jāņem vērā, ka no graudzālēm nevajadzētu veidot pārāk lielus laukumus. Vislabāk tās izskatās izkārtotas nelielās grupiņās, atsevišķu koku, krūmu un ziemciešu paēnā. Piemēram zemzālīte (Luzula sylvatica), ciņu smilga (Deschampsia caespitosa), grīšļi (Carex gigantea, C. muskingumensis, C. pendula) vislabāk jutīsies vieglā noēnojumā, vidēji bagātā dārza augsnē. Auzenes (Festuca) labāk stādāmas saulainā, sausā, labi drenētā augsnē. Ievērojot pareizus augšanas apstākļus graudzāles labi izskatīsies gadiem ilgi.

Augstajās ziemciešu dobēs labi iederēsies liela auguma graudzāles, piem., Miskantes (Miscanthus), stīpas (Stipa gigantea), kuras veido diezgan paprāvu puduru, kas līgani šūpojas vējā un priecē ar savām ziedu vārpām līdz pat pavasarim.

Kā pilnīgi neatņemama sastāvdaļa graudzāles ir apstādījumos pie lielākām un mazākām ūdenskrātuvēm (baseiniem, dīķiem, strautiņiem u.c.). Būtībā tām ir noteicošā loma, izveidojot dabisku ūdenskrātuves ainavu. Šeit var izmantot gan lielā auguma graciozās miskantes, stīpas, ciņu smilgas, dažāda veida grīšļus (Carex muskingumensis, kurš veido gaiši zaļu mazām palmiņām līdzīgu lapojumu, C. Pendula – veido līgani nokarenu puduri, kurām galā veidojas burvīgas ziedu skariņas), dimanta zāli (Calamagrostis brachytricha, kas izceļas ar stāvi, augšupejošu puduri, kas noslēdzas ar stingrām, vēja izturīgām ziedu vārpām.), gan arī dažādas zemās graudzāles.

Tā pat interesanti būs mazie doņi (Juncus filiformis ‘Spiralis’), kuri veido tumši zaļus spirālveida dzinumus.

Arī floristikas meistari nav vienaldzīgi pret graudzālēm. To daudzveidīgās lapas, ziedu skaras, vārpas, sēklu pogaļas tiek plaši un daudzpusīgi izmantotas ziedu pušķiem un kompozīcijām. Tāpat brīnišķīgs papildinājums, graudzāles ir pilsētas ielu un kafejnīcu noformējumos, stādot tās kopā ar viengadīgajām puķēm. Graudzāles ātri salapo un dod vēlamo efektu visu vasaru.

 

Graudzāļu kopšana

Pavasarī, kad graudzālēm sāk parādīties pirmie jaunie dzinumi, veco lapojumu uzmanīgi nogriež, lai gan ieteicamāk būtu to rūpīgi izplēst, lai netraumētu jaunos dzinumus. Augstās un vidējās graudzāles, kurām ir krāšņi ziedi (sausās ziedu skaras un vārpas) apgriež agri pavasarī. (piem., miskantes, dimanta zāle, austrāliešu zāle), bet ciņu smilgām, auzenēm un kelerijām ziednešus apgriež tūlīt pēc noziedēšanas, tas ir vasaras vidū.

Graudzāļu izskats un daļēji ilgmūžība būs atkarīga no augsnes apstākļiem. Pārsvarā visām graudzālēm nepieciešama labi drenēta irdena, vidēji sausa augsne. Gandrīz visām auzenēm labvēlīga būs saulaina, atklāta un sausa vieta, jo noēnotā un mitrā vietā to mūžs būs stipri īsāks.

Tā kā pieejama ir ļoti plaša graudzāļu dažādība un to izmantošana ir tik daudzpusīga, atšķiras to augšanas apstākļi un prasības, tāpēc visprecīzāko informāciju par katru augu jūs varat iegūt stādu audzētavās.

*Raksts ņemts no kokaudzētavas Baltezers mājaslapas.