Dekoratīvo augu apgriešana

 

Aktinīdijas.

Aktinīdijas apgriež rudenī, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad lapas jau nokritušas. Aktinīdijām veidojas trīs veidu dzinumi:

Veģetatīvie dzinumi - pilda balsta funkcijas, veido aktinīdijas "skeletu".

Tie veidojas no divgadīgo dzinumu snaudošajiem pumpuriem, retāk - no vecākiem dzinumiem. Ļoti bagātīgi šie dzinumi veidojas, ja aktinīdiju spēcīgi apgriež vai arī ja tās vainags ir ticis stipri bojāts. Gada pieaugums veģetatīvajiem dzinumiem ir no 0,5 - 2,0 m, pusēnā pat 3 un vairāk metri. To spicie gali paliek nenobrieduši un ziemā iet bojā. Veģetatīvajiem dzinumiem raksturīga liela serde, gari posmi un lielas lapas. Tie slikti apsakņojas, tāpēc tos reti izmanto spraudeņiem.

Generatīvi - veģetatīvie (jauktie) dzinumi veidojas uz iepriekšējā gada pieauguma, izaug 60 - 80 cm gadā, tie vijas un tiem gals nav spics. Šie dzinumi gan pilda balsta funkcijas, gan arī uz tiem veidojas augļzari; tie ir ideāli piemēroti spraudeņiem.

Ģeneratīvie (ražojošie) dzinumi veidojas uz jaunajiem (šā gada) dzinumiem. Ēnā un pusēnā augošai aktinīdijai tie parasti pēc ražas nokalst, bet gaišākās vietās saglabā dzīvotspēju un nākamajā gadā veido bagātu ražu.

Apgriežot aktinīdijām nogriež tievos, vājos, lūzušos un lieki vainagu sabiezinošos dzinumus. Izgrieziet 1 - 2 vecākos dzinumus, nogriežot tos līdz jaunam, spēcīgam dzinumam, kurš atrodas tuvāk zemei. Veģetatīvos dzinumus apgriež tā, lai iegūtu sev vēlamo aktinīdijas vainaga formu. Jauktos dzinumus apgriež atstājot ne vairāk kā 30 cm garumā. Visiem palikušajiem dzinumiem pa aktinīdijas balsta režgi jāpaliek vienmērīgi izkārtotiem tā, lai vasarā caur to lapām spētu izspraukties viegla saules gaisma.
Atcerieties, ka jauna, neražojusi aktinīdija var bargākās (zem -30oC) ziemās nosalt, tāpēc tās ir vēlams vietās, kur šāds sals iespējams, noliekt zemē lai tās apsegtu sniegs; kailsala gadījumā jāapsedz ar lapām un egļu zariem.

 

Bārbeles.
Dažādu šķirņu bārbelēm atšķiras apgriešana atšķiras. Lielākajai daļai bārbeļu šķirņu pirmajos gados vēlama stipra apgriešana, lai krūms kļūtu kuplāks un tam labāk veidotos jauni dzinumi.
Šķirnes Carmen, Red Chief, Rosy Glow, Green Carpet, Aurea var apgriezt lodveidīgi.
Stāvus augošajām šķirnēm (Erecta, Red Pilar) ik pa 2 - 3 gadiem var paveidot ovālu vainagu, izgriezt vecos dzinumus.
Šķirnēm ar nokarenu vainagu (Atropurpurea) dzinumus var saīsināt, iegūstot biezāku krūmu; izgriež vecos dzinumus.

Ērikas.
Ērikas apgriež vēlu pavasarī, pēc ziedēšanas, lai tās līdz ziemai izveidotu jaunus ziedpumpurus.

Filadelfi (neīstie jasmīni).
Filadelfiem (tautā sauktiem par jasmīniem) var izgriezt visvecākos, resnākos dzinumus, atstājot jaunākos. Katru gadu apgriešana nav nepieciešama. Ziedi veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem, tātad apgrieztie dzinumi gadā pēc apgriešanas neziedēs.

Forsītijas.
Apgriež tūlīt pēc noziedēšanas. Pa vasaru izveidojas jauni dzinumi, kuri ziedēs nākamajā gadā.

Grimoņi.
Atkarībā no vietas un vajadzīgā efekta iegūšanas grimoņus var apgriezt divējādi. Ir šķirnes, kam ir ļoti krāšņs lapojums visu veģetācijas periodu, piemēram, baltā grimoņa šķirnei Elegantissima un Argenteomarginata – baltraibs, šķirnei Aurea – dzeltens, tās apgriež vajadzīgajā formā pavasarī un vasaras vidū. Turpretim, piemēram, balto, asinssarkano grimoni ar sarkaniem dzinumiem un atvasainā grimoņa šķirni Flaviramea ar dzeltenzaļiem dzinumiem, kur lapojums ir zaļš, var stādīt lielās grupās ūdenstilpņu malās un pavasarī stipri apgriezt, jo pēc pamatīgas apgriešanas tie dzen ļoti spēcīgus dzinumus, kas īpaši izceļas nākamajā ziemā. Izteiksmīgā krāsa ir uz jaunajiem dzinumiem.

Hortenzijas.
Gan skarainajai, gan kokveida hortenzijai ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Apgriež pavasarī vai arī vēlu rudenī, veidojot vēlamo formu. Bieži vien hortenzijas rudenī negriež, jo noziedējušās ziedkopas var būt interesantas arī rudens periodā. Labi tās saglabājas skarainās hortenzijas šķirnei Tardiva.
Nokarenajām potētajām formām izgriež ārā iekšējo zarojumu, lai iekšpuse paliek brīvāka, kā arī izgriež potcelma atvases. Dzinumu garumu var veidot pēc vēlēšanās.

Japānas spirejas.
Zied jūnija beigās, jūlijā uz kārtējā gada dzinumiem, vainags tiek veidots puslodes formā, nogriežot vecās ziedkopas. To dara pavasarī pirms lapu plaukšanas. Otro reizi griež pēc noziedēšanas; jūlija beigās, tūlīt pēc ziedēšanas, apgriež noziedējušās ziedkopas, atkal dodot vainagam formu, un tad krūms zied otru reizi visu septembri. Ja to neizdara, dzinumi neglīti saaug un nav tik krāšņi otrajā ziedēšanā.

Klinšrozītes (čužas).
Zied no vasaras vidus līdz salnām . Ir dažas šķirnes, kas zied vēl līdz pat –3 grādiem, piemēram, Goldfinger. Ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Klinšrozītes var apgriezt rudenī vai pavasarī. Ja apgriež rudenī, tad krūms iegūst skaistu zarojumu. Griešanas augstums atkarīgs no tā, cik liels ir krūms un kā tas ir veidots iepriekš. Parasti klinšrozītes noīsina uz pusi. Tas ir vajadzīgs, lai krūms neizgāztos un veidotu kompaktāku vainagu, bagātīgāk ziedētu. Mazākiem stādiņiem apgriež apmēram 1/3 no augstuma.

Ložņu kārkls Nitida.
Sudrabaini pelēks lapojums. Dzinumus apgriež stipri– vairāk nekā uz pusi. Apgriezti tie izskatās ne sevišķi daiļi, bet vēlāk skaisti salapos. Šiem kārkliem lapojums saglabājas ļoti ilgi rudenī.

Pelēkā spireja Grefsheim.
To apgriež pēc ziedēšanas jūnijā, izveidojot skaistu bumbu.

Plūškoki.
Melnā plūškoka šķirnei Aurea ir ļoti skaists dzeltens lapojums labā, ielabotā augsnē. Lai dabūtu kompaktu zarojumu, apgriež puslodes formā, izgriežot arī pie zemes esošos zarus – tad ir vieglāk apkopt un izravēt. Melnais plūškoks zied uz kārtējā gada dzinumiem, vainaga formēšana ieteicama katru otro gadu.
Sarkanais plūškoks Plumosa Aurea zied uz iepriekšējā gada dzinumiem, tam ir skaists dzeltens lapojums, ziedi zaļganīgi, necili, toties augļi skaisti, koši – asins sarkani čemuriņi, veido lielisku skatu kopā ar dzltenajām lapām. Šis plūškoks arī ir jāpieformē, tikai jārēķinās, ka apgrieztie zari gadā pēc apgriešanas neziedēs.

Rododendri.
Rododendri nav speciāli jāapgriež, tomēr to var arī darīt, lai iegūtu regulāras formas vai arī biezāku krūmu. Šajā gadījumā apgriešanu veic tūlīt pēc ziedēšanas.

Skujeņi.
Horizontālajām kadiķu šķirnēm, piemēram, Glauca Major, Jade River, Wiltonii, Blue Moon – garos dzinumus saīsina tā, lai griezuma vietu neredz; griež, lai veidotos biezāks vainags. Klājeniskajiem kadiķiem mēdz būt pavasara skuju apdegumi, tad tos maijā, jūnijā izgriež.
Kalnu priedēm pavasarī var par 1/3 noīsināt jaunos nenobriedušos dzinumus, tā panākot papildus dzinumu veidošanos un biezāku vainagu. Šādā veidā palēnina priežu augšanu augstumā.
Egles vislabāk apgriezt novembrī - decembrī, bet var arī pavasarī, līdz pat maija sākumam; vēlāk griezt vairs nav ieteicams, jo sāk nākt jauni dzinumi.
Sudrabeglēm ir jāizgriež konkurējošās galotnes.
Īves apgriež pavasarī, sākot no aprīļa līdz jūnijam.

Tūjas.

Tūjas rudenī griež oktobrī, novembrī; pavasarī - martā, aprīļa sākumā; šajā laikā var veikt atjaunojošo apgriešanu - dzīvžoga pazemināšanu. Vasarā, kad jaunie dzinumi jau izveidojušies, var veikt formēšanu. Lai tūjas būtu kuplākas, tās sāk apgriezt jau pirms tās sasniedz vēlamo augstumu. Šķirnei "Columna" griež tikai augšu.Tūjām "Brabant" griež gan augšu, gan sānus. Tūjas "Holmstrup" parasti negriež. Šķirnei "Yellow Ribbon" pavasarī apgriež augšu. Šķirnei "Smaragd" pavasarī izgriež nokaltušos dzinumus, dzīvžogos formējot griež ne vairāk par 1/3 no jaunā pieauguma.

Veigelas.
Labākais laiks veigelu apgriešanai - tūlīt pēc ziedēšanas - jūnija beigās, jūlijā. Veic formējošo apgriešanu, kā arī izgriež vecos, neproduktīvos dzinumus.

Virši.
Viršiem rudenī vai pavasarī nogriež pērn ziedējušo daļu. Šajā daļā neveidojas jaunie dzinumi, tādēļ neapgriezts virsis neizskatīsies dekoratīvs.