Zāliena mēslošana

Ja tas nav izdarīts rudenī, agri pavasarī, tikko zeme ir atkususi un zāle sāk augt, ir jādod kompleksais mēslojums, kurā pārsvarā vai arī vismaz līdzīgā daudzumā kā slāpeklis (N) ir fosfors (P) un kālijs (K). Izvēloties kompleksā mēslojuma veidu, būtu vēlams vadīties no augsnes analīzēm. Tās ir iespējams veikt laboratorijā Rīgā, Struktoru ielā 14a. Materiālu analīzēm savāc paņemot augsnes paraudziņus dažādās vietās zālienā līdz 20 cm dziļumā un tos sajaucot.
Turpmāk katru mēnesi vienu reizi mēnesī līdz pat augusta vidum jādod slāpekļa mēslojums. Esiet piesardzīgi ar slāpekļa mēslojuma došanu karstā laikā, jo tad zāliens var izdegt (tāpat kā no pārāk lielas mēslojuma devas). Šādā karstā laikā mēslojuma devu būtu labāk sadalīt uz 2 - 3 daļām un izkaisīt ar 5 -7 dienu atstarpi.
Vislabāk mēslojumu dot, kad gaidāms lietus, jo mēslojums iedarbojas tad, kad tas ir nonācis saskarē ar ūdeni. Otrs variants ir pēc mēslošanas zālienu vakarā kārtīgi salaistīt.
Pēc mūsu pieredzes nelielas teritorijas vislabāk ir mēslot mēslojumu izkaisot vienkārši ar roku, mēslojuma kopējo devu sadalot tā, lai visu teritoriju sanāk pārstaigāt un nokaisīt 2 - 3 reizes, katru reizi ejot citā virzienā (krusteniski). Var izmantot arī dārzkopības veikalos nopērkamos minerālmēslu kaisītājus, bet tie bieži pēc minerālmēslu iedarbošanās zālienā rada strīpas - kur nomēslotās joslas pārklājas, zāliens ir tumšāks vai pat var izdegt, savukārt, kur paliek nenomēslota josliņa, tur zāliens ir blāvāks, nīkulīgāks minerālvielu trūkuma dēļ.

 

Lai smilšainā augsnē zālienu papildinātu ar trūdvielām, var izmantot gan jau pārstrādātu kompostu, gan arī neitralizētu kūdru. Tos iegrābj vai ieslauka zālienā 0,5 - 1 cm biezā slānī. To dara rudenī, jo rudenī iestrādāta mulča pa rudeni un pavasari labi sadalās un iekļūst augsnē, veidojot trūdvielas.