Zāliena pļaušana

Vasarā zāliena augstumu parasti atstāj uz apm. 3 -5 cm. Saulainās vietās ieteicamais zāliena augstums ir 3 cm, tad tas labāk cero; ēnainās vietās 5 -7 cm, jo ēnainās vietās zālei ir lēnāks fotosintēzes process un, lai zāle varētu pietiekami labi attīstīties, tās stiebriem ir nepieciešama lielāka virsmas platība saules gaismas absorbēšanai.
Karstā vasaras laikā zālienu labāk atstāt 5 -7 cm garu, tad tas ir labāk pasargāts no izdegšanas.

Tikko iesētu zālienu pirmo reizi pļauj, kad tā garums sasniedzis 10 -12 cm vai arī ātrāk, ja zālienu sāk pārmākt nezāles. Pirmajā pļaušanas reizē zālienu pļauj 5 -7 cm augstumā bez savākšanas, tā to vairāk pasargājot no izdegšanas; otrajā reizē - 5 cm augstumā. Tālāk jau var pļaut tāpat kā vecāku zālienu.

Zālienu var pļaut gan nopļauto zāli uzreiz savācot, gan arī to atstājot zālienā.
Pļaujot bez savākšanas, zāliens ir mazāk jāmēslo, karstā vasarā tas mazāk izdeg. Tomēr nenovāktais zāliens uz augsnes virskārtas ar laiku veido filcam līdzīgu blīvu slāni, kurš traucē normālu zāles augšanu. No tā var izvairīties pavasarī nogrābjot veco zāli, veicot zāliena vertikulierēšanu un aerēšanu.
Pļaujot zāli un to tūlīt savācot, zāliens ir vairāk jāmēslo, kā arī jāizveido speciāla vieta zāles kompostēšanai (tā savukārt var noderēt rudenī sagrābtajām lapām). Izveidojušos kompostu var izmantot gan dobju, gan zāliena mēslošanai. Komposts, kurš visādi citādi ir dārzam arkārtīgi noderīgs, sadalīšanās procesu rezultātā var veidot specifisku aromātu.

Pāraugušu zāli (garāku par 10 cm) ir pļaujot vai tūlīt pēc pļaušanas jāsavāc, jo šādu zāli pat pļāvēji ar mulčēšanas funkciju parasti nespēj vienmērīgi izkliedēt zālienā un katra lielāka nopļautās zāles pika var izsautēt zem sevis esošo zālienu, tādā veidā radot zālienā pliku laukumu.