Zāliens. tā ierīkošana

Skaists zāliens ir rota jebkuram dārzam. Kas tad, ierīkojot zālienu, jāņem vērā, lai tas tāds būtu...?
Piemērotākas ir irdenas, smilšainas vai mālsmilts augsnes, ar vismaz 15 - 20 cm biezu auglīgo slāni. Mālainās augsnēs zāliena augšanu apgrūtina lielais augsnes blīvums, tāpēc tās pirms zāliena ierīkošanas būtu vēlams sajaukt ar smilšainu augsni, vai, ja iespējams, uzvest smilšainas augsnes slāni.

Ideālā gadījumā augsnes sagatavošana jāsāk jau rudenī - septembra beigās, oktobrī - veco velēnu vai nu uzrokot, vai uzarot, vai uzfrēzējot. Ar to tiks panākts, ka lielākā daļa nezāļu, kā arī vecā velēna, līdz pavasarim jau būs satrūdējusi. Ja nepieciešams auglīgo augsni uzvest papildus, arī to labāk izdarīt rudenī, līdz pavasarim augsne būs nosēdusies un būs vieglāk izveidot labu zāliena reljefu.

Jau rudenī ir vēlams paņemt augsnes analīzes un, ja nepieciešams, augsni kaļķot un/vai uzkaisīt pamatmēslojumu, vadoties no augsnes analīzēm. Par augsnes analīžu rezultātiem un tālāk pareizu mēslošanu vislabāk būtu konsultēties ar speciālistu. Zālienam piemērotākais augsnes pH ir 6 - 6,5.
Pavasarī augsne vēlreiz jāuzfrēzē, lai uzirdinātu augsni tālākai tās apstrādei un iznīcinātu izdzīvojušās nezāles.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ augsni zāliena ierīkošanai rudenī tomēr nav bijis iespējams sākt sagatavot, to var darīt arī pavasarī. Lai tiktu vaļā no vecās velēnas vai nezālēm, tās var miglot ar kādu vispārējas iedarbības herbicīdu, piemēram, "Raundapu". Mēs gan šo variantu neiesakam, jo, pirmkārt, tā ir inde; otrkārt, tā neiznīcina augsnē esošās nezāļu sēklas un bieži vien arī spēcīgākās un dziļāk esošās nezāļu saknes; treškārt, pēc miglošanas augsni var turpināt apstrādāt tikai apmēram pēc mēneša.
Labāk, ja ir lielas nezāles (vai velēna), tās nopļaut un novākt, pēc tam augsni uzrakt vai kārtīgi safrēzēt un nolīdzināt. Šajā gadījumā ideāli ir, ja ir iespējams nolīdzinātajai augsnei uzvest 2 - 5 cm no velēnām un nezāļu saknēm daudzmaz tīras zemes, jo tad ir vieglāk augsni noplanēt. Daudzas nezāles iznīkst vēlāk zālienu regulāri pļaujot, piemēram, vārpata, gārsa.

Sagatavojot augsni, reljefs jāveido ar kaut vai nelielu kritumu no ēkām, lai nokrišņu ūdeņi neplūstu uz tām un nesāktu ēkas bojāt. Kad augsne ir izlīdzināta un pamatreljefs izveidots, tā ir jānorullē ar zāliena rulli un vēlreiz ar grābekli jānoplanē visi mazie nelīdzenumi. Zāliens jāsēj sadalot sējamās sēklas tā, ar tām apsējamo teritoriju varētu nokaisīt divreiz, otrajā reizē ejot perpendikulāri pirmās kaisīsanas reizes virzienam. Parasti 100 m2 apsēšanai vajag 3 - 4 kg zāliena sēklu. Pirms zāliena sēklu iestrādāšanas vēlams uzkaisīt arī komplekso mēslojumu. Kad sēklas (un mēslojums) uzkaisītas, tās ar grābekli iestrādā līdz 1 cm dziļumā.
Visus zāliena ierīkošanas darbus no augsnes frēzēšanas līdz pat sēšanai ir vēlams veikt pēc iespējas īsākā laika posmā, lai nepaspēj saņemties nezāles, jo, kad zāle jau ir sadīgusi, tā pārmāc nezāles; bet, ja pirmās sadīgst nezāles, tās var ņemt virsroku.

Visu zāliena dīgšanas laiku tas cītīgi jālaista (atcerieties - sēklas ir 0 - 1 cm dziļumā!), zāliens nopietni cietīs jau no nelielas iekaltēšanas! Ja iesēto zālienu nelaistīsiet vai gaidīsiet pirmo lietu un tikai tad sāksiet laistīt, pastāv iespēja, ka pirmās saņemsies nezāles un pārņems to, jo nezālēm pietiek ar pavisam niecīgu mitruma daudzumu. Tas notiks arī, ja zālienu laistīsiet nepietiekami.